Yahoo Search Búsqueda en la Web

Resultado de búsqueda

  1. Ensimmäinen maininta Krustpilsistä on vuodelta 1237, jolloin Riian piispa Nicholas de Magdeburg rakennutti paikalle linnan. Jēkabpils muodostui 1600-luvulla paikalle muuttaneiden vanhauskoisten asutuksen kohdalle. Väinäjokea pitkin kulkevat laivat joutuivat pysähtymään kaupungin kohdalla, koska jokeen tuli vesiputouksia.

  2. Jēkabmiesta Lielā iela 1920. gados. 1826. gadā astronoms V. Strūve Jēkabpilī veica astronomiskos un ģeodēziskos mērījumus. 1834. gadā Jēkabmiestā atvēra lazareti, kurā 1847. gadā veica amputāciju ar narkozi. Šajā laikā pilsētā sāka darboties teātris un bibliotēka, iesāka ielu bruģēšanu un apgaismošanu.

  3. Postal code. LV-52 (01/02) Calling code. (+371) 652. Website. www .jekabpils .lv. Jēkabpils is a town in Latvia with town rights since 1670.

  4. Jēkabpils ( výslovnost, polsky Jakubow [2], německy Jakobstadt) je město na jihovýchodě Lotyšska ležící na řece Daugavě 143 km od hlavního města Rigy a zároveň správní centrum stejnojmenného rajónu. Dnešní rozsah města pochází z roku 1962, kdy došlo ke sloučení starého Jēkabpilsu na levém břehu Daugavy s ...

  5. Jēkabpils (németül: Jakobstadt, oroszul: Екабский посад/Jekabszkij poszad) város Lettországban, a lett Felföldön. Fekvése [ szerkesztés ] A város a Daugava két partján, Riga és Daugavpils között félúton helyezkedik el. Két részét, a történelmi Krustpilst és Jēkabpilst egy 1962-ben épült híd köti össze.

  6. Jēkabpils (läti ⓘ, [jääkabpils]) on linn Lätis Daugava ääres, Jēkabpilsi piirkonna keskus. Linn on vabariikliku keskalluvusega linn; 1. järgu haldusüksus. Arvestuslikel andmetel oli 1. jaanuaril 2011 Jēkabpilsi elanikest lätlasi 58,9%, venelasi 28,4%, valgevenelasi 3,3%, poolakaid 3,1%, ukrainlasi 1,9%, teistest rahvustest inimesi oli 3,2% ja rahvus oli teadmata 1,2%.

  7. Jēkabpils je nastao početkom 16. vijeka kao naselje ruskih izbjeglica - Starovjeraca, kod gostionice na lijevoj obali Zapadne Dvine. Brzom rastu naselja Slobode (kako su je nazvali), pomogla je činjenica da je u to vrijeme bio gust promet šlepova po rijeci , čiji se teret upravo kod Slobode morao pretovarirati na zaprežna kola , jer šlepovi nisu mogli ploviti dalje zbog brzaka na Dvini .